KALNANSU PURVS un BEZDIBENIS

Nepilnus piecus kilometrus uz dienvidiem no Kabiles atrodas Kalnansu purvs ar Bezdibeņa aci viducī. Ezers un purvs atrodas 90 m virs jūras līmeņa. Kalnansu purvs ir tipisks augstā purva paraugs un kā tāds aizsargājams tāpat kā apkārtējā zona (kopumā ap 30 ha), kas pilnībā aizliedz saimniecisko darbību. Pirms Otrā pasaules kara Kalnansos nelielā apjomā tikusi iegūta kūdra, briketes žāvētas uz īpašiem, no egļu kārtīm veidotiem rāmjiem, virs kuriem uzbūvēts jumtiņš. Dabas objekta īpašniece ir a/s Latvijas Valsts meži, tā parūpējusies, lai koka laipa apvītu Bezdibeņa ezeriņu (platība 3 ha) un tūristi sausām kājām varētu izbaudīt purva īpašo skaistumu. Pie ezera var nokļūt no autoceļa, šķērsojot meža nogabalu, kas ar līkloču takām un neparasto reljefu atgādina īpaši veidotu pastaigu parku.

Cilvēki no tuvas un tālas apkārtnes vienmēr ir zinājuši, ka šim purva ezeram ir ļoti mīksts un ārstniecisks ūdens. Nostāsti vēsta, ka te nauda žāvējoties, arī raganas esot redzētas, un it kā pat senas publikācijas vēstījušas, ka tas varētu būt dziļākais Latvijā, sasniedzot 93-117 metru. Kāda sena teika vēsta, ka Bezdibeņa ezers pazemē savienojas ar kādu citu ezeru. Latvijas Dabas retumu krātuves dotā precīzā eholote tomēr rādīja, ka Kalnansu ezera dziļums izrādījās tikai 6-7 metri (līdz 12 m) ar vēl aptuveni uz pusi tik dziļu dūņu slāni.
Lai ezera un purva apskati padarītu ērtāku un drošāku, apkārt ūdenim izveidota 670 metru gara laipa. Turklāt šī ir īpaša laipa – plata un ērta, lai pa to varētu braukt ar bērnu ratiņiem un pārvietoties ratiņkrēslā.

• 

 

 

 

 

 

KABILES EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA

Kabiles baznīca būvēta 1904.gadā uz 1652.gadā celtās ēkas pamatiem (iesvētīta 1907.gada 29.aprīlī), projekta autors un vadītājs Dr. Vilhelms Neimanis. Atjaunotā baznīca ir viens no interesantākajiem 20.gs.sākuma sakrālās arhitektūras pieminekļiem Latvijā, te Kurzemes dievnamiem raksturīgās iezīmes harmoniski apvienotas ar vēsturisku renesanses un baroka stila celtņu elementiem.
No laukakmeņiem mūrētās vienjoma garenbūves austrumu gals noslēgts ar apsīdu, pamatjomā iekļaujot kvadrātisku torni ar slaidu astoņstūra nobeigumu, kuru vainago krusts. Torņa ziemeļu fasādei piekļaujas apaļš kāpņu tornītis, segts ar barokālu kupolu, bet garenfasādēm – divas sakristejas. Caur divpusīgu arku ved ieeja sakristejā un baznīcā. Altāra daļā izbūvēta starveida krusta velve. Altāra kompozīciju veido divas korintiskā ordera kolonnas, kas balsta dzegu ar akrotērijiem.
Vecā baznīcas iekārta gāja bojā 1903.gada ugunsgrēkā. No senākajiem iekārtas priekšmetiem saglabājusies 1652.gadā gatavotā kristāmtrauka pamatne. Altārgleznu „Kristus svēta druvas” 1938.gadā veidojis mākslinieks Jānis Roberts Tillbergs. Baznīcā atrodas piemiņas plāksne 1.pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās (1914-1921) kritušajiem kabilniekiem.
Ērģeles un ērģeļu prospektu 1906.gadā darinājis meistars Emīls Martins.
Baznīcas senākie zvani iegūti 1663.un 1787.gadā. 2000.gadā tornī iekārti 1905.gadā lieti zvani.

Pie baznīcas apbedīts Kabiles mācītājs Karls Georgs Viktors fon Lucavs. Baznīcas dārzā atrodas piemineklis staļinisma upuriem. Pašreiz kalpo mācītāja p.i. Aivars Kaņeps (Saldus).

 

Z.A.MEIEROVICA KABILES PAMATSKOLA

Pirmo skolu Kabilē 1784. gadā dibinājis Kabiles mācītājs Hermanis Frīdrihs Dullo (1745-1826). Pateicoties viņam, jau astoņpadsmitajā gadsimtā Kabiles muižas dzimtcilvēku bērni kļuva par vieniem no pirmajiem  latviešu skolniekiem Kurzemē. Vispirms skola atradās Mācītājmuižā, bet no 1792.gada Jaunajā muižā pie baznīcas.

Gruntsakmens pašreizējai skolas ēkai likts 1856.gada 2.decembrī. Jauno skolu iesvēta 1858.gada 4.decembrī. Skolā bija tikai 1. klase, bet tajā bija iestājušies 174 skolēni.

1892.-1927.gadā par skolotāju un vēlāk par pārzini strādā Zigfrīda Meierovica audžu tēvs Roberts Filholds (1866-1939).

1922.gadā skolu pārveido par sešklasīgu pamatskolu. Ar Skolu departamenta padomes sēdes 1936.gada 3.jūlija lēmumu Kabiles 6-klasīgā pamatskola tiek pārdēvēta par Zigfrīda Meierovica pamatskolu. Skolas izlaidumā uzrunu teic Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, kurš viesojas Kabilē un parkā pie estrādes iestāda ozolus.

1954.gadā mācības skolā sāk vidusskolas 8.klase. Pirmais vidusskolas izlaidums notiek 1958.gadā. 1964.gadā pavasarī tiek likti pamati skolas piebūvei (nodota 1968.gadā). Astoņdesmitajos gados tiek uzsākta skolas sporta zāles celtniecība. 2003.gada pavasarī tiek veidots skolas Dabas parks. 2009.gadā skola reorganizēta par Kuldīgas novada Z.A.Meierovica Kabiles pamatskolu. 2012.gadā ierīkota skolas Vēstures aleja. 2014.gadā skolai piešķirts Ekoskolas nosaukums.

Pie skolas novietots piemiņas akmens latviešu rakstniekam un teātra pedagogam Zeltmatim (Ernestam Kārkliņam, 1868-1961). 2017.gadā pie ēkas tiek atklāta piemiņas plāksne Z.A.Meierovicam.

 

KABILES MUIŽAS ARHITEKTŪRAS ANSAMBLIS

Kabiles muižas apbūves ansamblis veidojies 17.-19.gs. Vecākā kompleksa ēka ir Stirnūzis, kas sākotnēji bijusi dzīvojamā māja. Tā celta 17.gs. 90.gados un ir rets mūra muižas ēkas piemērs Latvijā. Pirmais stāvs veidots ar velvēm. Tajā saglabājies unikāls kamīns.

Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja; blakus kungu mājai atrodas Veļas māja, pretī – Stirnūzis un stallis (izdedzis 20.gs.60.gg.).

Kungu māja celta 18.gs 3.cet. baroka stilā, un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem – Parādes zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Tādā pašā tehnikā veidots arī kamīns. Ēka pārbūvēta 1860.gados, arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. Pie kungu mājas 18.gs. veidots regulārs dārzs, kuram 19.gs. vidū pievienots ainavu parks ar Desas dīķi.

Ēkas atrodas privātīpašumā, publiskai apskatei pagaidām pieejamas tikai no ārpuses.

 

ATPŪTAS UN MĀCĪBU PARKS “OZOLU BIOTOPS”

 “Ozolu biotops” ir kabilnieka Aivara Bergmaņa izveidots atpūtas un mācību parks viņa īpašumā “Dravas”. Tur var aplūkot gan simtgadīgus ozolus, gan bebru “nedarbus”. Takas gaitā sastopami kādi 40 ozoli – veselas ozolu ģimenes! Izglītojošas meža takas papildinātas ar dažādām galerijām un atrakcijām, tai skaitā, Meža minigolfu un boulingu. Baltā Vilka taka veltīta dzejniekam un dabas pētniekam Jānim Baltvilkam. 2015. gada parkā atklāta “Līvu” dziesmu iela, kurā attēlotas 10 leģendārās grupas „Līvi” dziesmas, kā arī informācija par grupu un līviem kā tautu, dziesmu vārdi un „Līvu” dalībnieku citāti. Ir vairākas apskates vietas, kurās iespējams uzzināt daudz jauna par dažādām norisēm mežā un meža apsaimniekošanu.

Objekta apmeklējums iespējams, tikai iepriekš vienojoties ar īpašnieku!

 

 NACIONĀLO PARTIZĀNU KAUJAS PIEMIŅAS VIETA

Kabiles pagasta mežā pie bijušajām Āpuznieku mājām, starp Rendu un Kabili, iekārtota nacionālo partizānu Kabiles grupas kaujas piemiņas vieta. Šeit 1946. gada 1. janvārī norisinājās viena no lielākajām latviešu partizānu kaujām ar čekas vienību. Kauja beidzās, nodarot pretiniekam krietni lielākus zaudējumus: no pretinieku lodēm krita 3 partizāni – Emīls Šmits, Ernests Kristolds un Ādolfs Kūrējs. Ienaidnieka pusē krita aptuveni 50 uzbrucēju. Šeit arī apglabāti divi nacionālie partizāni Ā.Kūrējs un E.Šmits.