• KABILE ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs. Izvietojies Riežupes krastā pie autoceļa P121 29 km no novada centra Kuldīgas un 119 km no Rīgas.
    Kabile (agrāk arī Cabillen (Cabyllen), Cab(e)le, Kabilwen, Kabillen, Кябиленская) vēstures avotos pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu vācu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu.

Kabilē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bibliotēka, saieta nams “Sencis”, pasts, ģimenes ārsta prakse, aptieka, divi veikali. Kabiles muižas ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

VĒSTURE

KABILES MUIŽATrautm_glezna02

Livonijas ordeņa laikā vēlākā Kabiles muižas teritorija ietilpst Kuldīgas komturijā, un ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža.

16.gadsimtā viena Kabiles muižas daļa pieder galminiekam Heinriham Soblekam. 17.gs. sākumā Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili uz laiku kā ķīlu īpašumu bija nodevis Oto fon Rozenbergam. 1619.g. hercogs Vilhelms kā ķīlu lēni visu nodod Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs. M.D. fon der Reke savukārt 1646. gadā Kabiles muižu par 43 000 poļu florīniem pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam, turklāt hercogs Jēkabs apstiprināja šī ķīlu lēņa tālāko nodošanu.

1687.gada 28. jūnijā hercogs Frīdrihs Kazimirs tika apstiprinājis jaunu muižas īpašnieku maiņu, un, samaksājot 6000 dālderus, tā pārgāja Zlēku muižas īpašnieka Johana Dītriha fon Bēra (1638 –1692) rokās, kurš bija precējies ar pulkveža, vēlāk ģenerālmajora Ā. fon Berga meitu Katrīnu (mirusi pirms 1710.g.). Viņu otrais dēls Oto Frīdrihs (miris 1734.g.), Kurzemes landrāts un Kuldīgas oberhauptmanis, turpināja Kabiles īpašnieku līniju. Viņš bija precējies ar Katrīnu Elīzabeti fon Bīlovu, un viņu dēls Ēvalds (1712 – 1750) savās rokās apvienoja Kabiles, Striķu un Cīravas muižu. Ēvalds fon Bērs bija precējies ar Juliani Eleonoru fon Bīlovu (1714 – 1782), kurai piederēja Aizputes, Kalvenes, Remešu un Aizpures muižas.Vesturei_00-gerbonis-DSC01388

Pēc Ēvalda fon Bēra nāves muižu mazgadīgā dēla Ēvalda (1740 – 1760) vārdā turpināja pārvaldīt māte Juliana Eleonora fon Bēra. Viņa arī uzbūvēja jauno kungu māju. Pēc tam, kad Kabiles mantinieks, students Ēvalds fon Bērs, 1760. gada 14. martā mira Strasburgā, šī paša gada 9. jūnijā atraitne un citi dzimtas pārstāvji vienojās par īpašuma tālāko pārvaldīšanas veidu. Ņemot vērā fon Bēru dzimtā pastāvošo vienošanos, īpašumi vienmēr palika vīriešu kārtas līnijā. Līdz ar to Kabilei vajadzēja nonākt pie tuvākajiem radiem – Bēru dzimtas Zlēku muižas īpašniekiem. J.E. fon Bēra tam piekrita, neskatoties uz to, ka pati ieguldījusi līdzekļus muižas izveidošanā un Zlēku radinieki nebija izmaksājuši ne kompensāciju par šiem izdevumiem, ne arī izveidojuši 75 000 poļu florīnu kapitālu kā muižas ķīlas summu.

Pēc pilngadības sasniegšanas par Kabiles muižas īpašnieku kļuva Zlēku līnijas pārstāvis Ulrihs Georgs fon Bērs. Viņš bija dēls Hermanam Frīdriham fon Bēram (1717 ­– 1749), kura tēvs, Zlēku muižas īpašnieks un Piltenes prezidents Ulrihs fon Bērs (1669 – 1749) savukārt bija brālis jau minētajam Oto Frīdriham fon Bēram. Šajā laikā notiekošā bijušo lēņu muižu reforma, kas tās pārvērta par dzimtsīpašumiem, skāra arī Kabili. Pret 6000 dālderu samaksu U.G. fon Bērs Kabili atbrīvoja no mantojamā ķīlu īpašuma statusa, un 1777.gadā Kabile beidzot kļuva par dzimtsmuižu.Vesturei_00-6HDKeizs

Ulriham Georgam fon Bēram (1745 – 1813) bez Kabiles piederēja arī Zlēku, Planicas, Siles, Abavas, Višļu muižas. Viņš bija precējies ar Benignu Amāliju Luizi fon Noldi (1758 – (1813) no Kalētu muižas. Abi laulātie mira vienā, 1813., gadā, neatstājot pēcnācējus, bet muiža jau 1806.gadā pirkšanas ceļā bija pārgājusi viņu audžu meitas un tās vīra rokās. Tā bija Anna Amālija Benigna fon Nolde, kura bija precējusies ar Tukuma apriņķa muižniecības maršalu grāfu Heinrihu Dītrihu Vilhelmu fon Keizerlingu (1775 – 1850). Viņa mantinieki 1854. gadā Kabili pārdeva Blīdenes muižas īpašniekam ģenerālmajoram firstam Oto Andreasam Līvenam (1798 – 1856). Firsta mantinieki, kas kopīgi pārvaldīja muižu, tikai 1883. gadā vienojās par to, ka muižu pārņem firsta Oto Līvena dēls Georgs (1846 – 1909). Firstam Georgam Līvenam kopā ar brāļiem, Blīdenes īpašnieku Leo Līvenu un Pelču īpašnieku Mihaelu Līvenu, piedrēja arī Zentenes un Balgales muiža. Viņš bija Kurzemes bruņniecības zemes pilnvarotais no 1903. gada līdz pat savai nāvei. Pēdējā Kabiles muižas īpašniece bija atraitne Valērija Līvena, dzimusi baronese fon der Reke (1863 – 1938), kura muižu zaudēja agrārās reformas gaitā 1920.gadā. Kabiles muižas īpašumu sadalīja, un līdz 1923.gadam Kabiles muižas un Mazo centru apsaimnieko sīkzemnieki.

 

 MUIŽAS KABILĒVesturei_00-Brosh_Pils-rekonstr

  • KABILES jeb DIŽĀ MUIŽA. Kabiles muižā zemi apstrādāja 20 kalpu ģimenes. Muižā bija daudz istabmeitu, jumprava, vešeriene, kučieris, piķieris. Firsts Līvens braucis karietē ar 4 zirgiem. Muižas pārvaldnieks – barons Klopmanis. Muižā turētas 60 melnraibas govis. Kabiles firstam Līvenam piederējusi arī Gala, Vecā un Jaunā muiža, 13 166 desetīnas zemes.
  • VECĀ MUIŽA piederējusi firstam Līvenam, kurš to izrentējis Lāmam. Tas savukārt 20.gs.sāk. muižu sadalīja 10 pusgraudniekiem, jo pats uz vietas nedzīvoja. Darbus vadīja vagars. Vecās muižas centrā (tagad “Zaļumi”) bija dzīvojamā ēka un divi kalpu ērberģi (“Celmi” vēl tagad saglabājušies).
  • GALA MUIŽA arī piederēja firstam Līvenam. Saglabājusies visai bēdīgā izskatā dzīvojamā ēka, no akmeņiem mūrēta klēts.
  • VIŠĻU MUIŽA. Piederējusi grāfam H.Keizerlingam. Saglabājusies 1818.gadā celta ēka. Bijis arī krogs.
  • JAUNĀ MUIŽA. 20.gadsimta sākumā to pārvaldīja barons Zass. Muižas ēkai (tagad “Rozēni”) viens gals pārbūvēts. Muižā strādājis kalējs, ratmeistars (štelmahers), staļļmeistars, gans un 12 kalpi. Kalpu sievām muižas laukos bija jānostrādā 60 dienas. Muižā bija 40 govis un teļi, kurus kopa gans ar savu ģimeni. Baronam piederēja 24 ores. Muižā bija arī krogs (tagad “Atvari”), kurš atradās iepretim baznīcai.
  • KĀŅU MUIŽA piederēja Vānes baronam. 20. gadsimta sākumā to izrentēja Jirgensonam, 1909.gadā – 10 rentniekiem, katram pa 50 pūrvietām zemes. Rentnieki dzīvoja muižas ēkās. Renti naudā maksāja divreiz gadā.
  • UPESMUIŽA. Hercoga Jēkaba laikā šeit atradās dzelzs ceplis – dzelzsāmurs (dibināts ap 1650.gadu), kas ražoja čugunu.
  • MĀCĪTĀJA MUIŽA jeb pastorāts izveidots 1656.gadā. Kabiles mācītājs bija otrs lielākais zemes īpašnieks pēc firsta Līvena. Mācītājmāja celta 1848.gadā. Bez mācītājmājas viņam vēl piederēja 6 rentes mājas. 1785.gadā mācītājs H.F.Dullo vienu savas mājas galu atvēlēja pirmās Kabiles skolas izveidošanai.

 

KABILES MUIŽAS ĒKU ANSAMBLISVesturei_stirnuzis_Kabile

Kabiles muižas apbūves ansamblis veidojies 17.-19.gs. Vecākā kompleksa ēka ir Stirnūzis, kas sākotnēji bijusi dzīvojamā māja. Tā celta 17.gs. 90.gados un ir rets mūra muižas ēkas piemērs Latvijā. Pirmais stāvs veidots ar velvēm. Tajā saglabājies unikāls kamīns.

Ēkas celtas ap regulāru parādes pagalmu, vienā malā klēts un pārvaldnieka māja; blakus kungu mājai atrodas Veļas māja, pretī – Stirnūzis un stallis.

Kungu māja celta 18.gs 3.cet. baroka stilā, un tajā saglabājies viens no retajiem rokoko interjeriem – Parādes zāles griestu dekoratīvā apdare stuka veidojumā. Tādā pašā tehnikā veidots arī kamīns (attēlā pa kreisi).

Ēka pārbūvēta 1860.gados, arī no šī laika saglabājusies interjeru apdare. Pie kungu mājas 18.gs. veidots regulārs dārzs, kuram 19.gs. vidū pievienota ainavu parks ar dīķi.

 

KABILES PAGASTSVesturei_00-Pagasta-nams-sm

Līdz 1923. gadam Kabiles muižas un Mazo centru apsaimnieko sīkzemnieki. No 1923. gada Jurģiem līgums ar Lauksaimniecības biedrību vairs nav noslēgts.

1931.gadā Kabiles pagasta kopējā platība 11692,99 ha, Kabilē dzīvo 2839 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug: 1935.g. – 3143 (t.sk. 1481 vīr., 1662 siev.), 1936.g. – 3226.

No 1935. līdz 1939. gadam Kabile ir viena no 20 Kuldīgas apriņķa pašvaldībām, tā robežojas ar Rendas, Kuldīgas, Vārmes, Lutriņu, Gaiķu, Aizputes, Vānes, Matkules un Valgales pagastiem.

1936.gadā Kabiles teritorija ir 226,5 km2, no tās 8740 ha ir valsts meži. Pagasta pašvaldības īpašumā ir 29,75 ha agrārās reformas kārtībā piešķirtās zemes. Šo zemi izmanto pagasta nama, 2 skolu – Kabiles Kabiles_pagasts-20-gs-30ggZigfrīda Meierovica 6-kl. pamatskolas un 4-kl. Zutēnu pamatskolas (skolā mācās 73 skolēni, strādā 2 skolotāji), kā arī nespējnieku patversmes (“Atpūtās”) un doktorāta vajadzībām. Uz 1936.gada 1.aprīli pagasta pašvaldības bilance ir 185.059,27 lati, gada budžets Ls 40.900.

Darbs pagasta valdē un padomē rit saskanīgi. Pagasta priekšgalā ir pagasta vecākais Andrejs Auns, valdes locekļi: Ansis Miza, Ansis Kalniņš, Fricis Valders un Roberts Rozentāls. Darbvedis (sekretārs) Fricis Ekerts.

1940.gadā Kabiles pagasts ietilpst Kuldīgas apriņķī. Ciems kā administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība Kabilē izveidots padomju varas laikā, 1945.gada 10.septembrī. (1954.gada jūnijā tam pievienota likvidētā Mežgales ciema kolhoza “Dzirkstele” teritorija, 1956.g. – Viestura ciema kolhoza “Grauds” teritorija.) Pagasts likvidēts 1949.gada 31.decembrī, Kabiles, Mežgaļu un Viestura ciemi iekļauti Kuldīgas rajonā.

Kabiles pagasta administratīvais statuss atjaunots 90.gadu sākumā.

 

LAIKMETU GRIEŽOS 20.gs.

1905. gadsVesturei_00_Sk+Pag_n

Pret cara patvaldību un rusifikāciju vērstās 1905.gada revolūcijas notikumi skāruši arī Kabili. Notikušas sapulces siena šķūnī, kurš atradies tagadējā veikala vietā. Uz sapulcēm gājuši daudzi apkārtējie kalpi, dziedājuši revolucionāras dziesmas. Vienu šādu sapulci 1905.gada 30.novembrī noorganizējusi Kuldīgas revolucionārās komitejas Bezvārža kaujas grupa. Kabiles pagasta 5.decembra iedzīvotāju sapulcē ievēlēta rīcības komiteja 13 cilvēku sastāvā (t.sk. 2 sievietes). Bezvārža kaujas grupa veikusi Kabilē vairākas rekvizīcijas – atņemti ieroči muižas pārvaldniekam, mežsargam. Par revolucionāro darbību 1906.gadā tika sodīts kāds Kabiles pagasta iedzīvotājs, kara tiesa viņam piesprieda 4 gadus katorgā. Par aģitāciju tika nopērts vaļinieks no “Meķiem”.

1919.gads

Neilgajā padomju varas pastāvēšanas laikā Kabiles pagasta iedzīvotāji ievēlē pagasta padomi. Priekšsēdētājs Ansis Fogelis no “Placiem”. Jaunieši iestājās miličos. Laikā, kad latviešu strēlnieki atkāpās no Kuldīgas uz Sabili un Tukumu, cauri Kabilei atkāpās 3. Latvijas atsevišķās kavalērijas divizions. Reizē ar strēlniekiem aizgāja arī miliči un tie jaunieši, kas iestājās Sarkanajā Armijā.

Kad Kabilē ienāca landesvēristi, tika nošauts kalējs no Ažām” – viņš bija aicinājis pagasta iedzīvotājus nodot bēgļu vajadzībām labību, palīdzējis pagasta padomei.

1940./41. gads

Baigais gads. Arī Kabiles pagasta zemnieki 1940.gada 31.jūlijā vēlēja jauno pagasta valdi ar pagasta vecāko. Sākās zemes reformas realizēšana. Jaunajiem 9 darba zemniekiem tika atmērīti 10 ha no lielsaimnieku platībām. 1940./41.gadā Kabiles pagastā tiek izveidoti divi MZIP: “Ķingutos” un “Kanneniekos”. Turpina pastāvēt lauksaimniecības biedrība ar sekcijām un piensaimnieku biedrība.

Tiek organizētas komjauniešu šūniņas, Kabiles skolā 1940.gada novembrī tiek uzņemti pirmie pionieri.

1940.gada decembrī tiek ievēlēta Kabiles pagasta Izpildu komiteja, pagastā darbojas arī MOPR šūna. Par kārtību rūpējas milicis un milicijas palīgdienesta darbinieki.

1941.gadā Kabilē tiek organizēti sarkanie vakari par sējas kampaņu, ražas celšanu utt. Tiek organizēti dažādi kultūras un masu pasākumi, krievu valodas kursi, pagastā darbojas fizkolektīvs, dramatiskais pulciņš. 1.jūnijā parkā notiek sporta svētki. Valsts svētkos notiek iedzīvotāju demonstrācijas – gājieni no lauksaimniecības strādnieku un darbinieku mītnes uz pagasta izpildu komiteju. Tiek organizētas sociālistiskās sacensības starp kaimiņpagastu lauksaimniekiem, kā arī starp skolām.

1941.gada 14.jūnijā, pamatojoties uz 1939.gada 11.oktobrī PSRS tautas deputātu sabiedriskās drošības komisāra Serova parakstīto slepeno pavēli “Par pretpadomju elementu deportācijas procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā”, no Kabiles tika izvesti 53 iedzīvotāji un nometināti Krievijā Kirova apgabala Vjatlagā, Krasnojarskas apgabala Kanskas, Partizanskas un Sajanskas rajonā.

1941.-1945. gads

Otrā pasaules kara darbībai skarot Latviju 1941.gadā, Kabile nonāca vācu okupācijas varas pārziņā. Vairāki kabilnieki evakuējās un iestājās Sarkanajā armijā. Kārtību Kabilē iedibināja vietējie aizsargi un policists Purviņš. Tika sodīti bijušie padomju darbinieki un aktīvisti. Vairāki kabilnieki tika izsūtīti spaidu darbos uz Vāciju.

Pēc Vācijas armijas grupējumu kapitulācijas 1945.gada maijā tiek atjaunota padomju okupācijas vara. Darbojas pagasta izpildu komiteja, no Harkovas par partordzi atsūtīta strādniece Emīlija Budanska, kas uzsāk ideoloģisku darbu ar jaunajiem zemniekiem, organizējot politpulciņus, desmitnieku posteņus, sarkanos stūrīšus un komjaunatni. 1945.gada jūnijā sākas zemes reformas realizācija, nākamajā gadā darbu sāk lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība.Nacpartizani-bezNr

1945.gadā Kabiles pagastā aktivizējās nacionālo partizānu grupa apmēram 25-40 cilvēku sastāvā. Tai izdevās 24.decembrī pat paralizēt padomju varu uz vienu dienu.

1949. un citi padomju gadi

1948.gadā Kabiles pagastā padomju vara uzsāka zemnieku piespiedu iestāšanos kolhozos. Pirmās 10 saimniecības 1.augustā apvienojās Mežgaļu ciemā (centrs Kvinti) kolhozā “Uzvaras karogs”. Decembrī tika izveidoti kolhozi “Kurzeme” un “Austrums”. 1949.gadā izveidoti vēl 5 kolhozi: “Grauds”, “Dzirkstele”, “Pavasaris”, “Brīvība” un “Rosme”.

Saskaņā ar PSRS Ministru padomes 29.janvāra lēmumu 1949.gada 25.-29.martā no Kabiles administratīvā kārtā, bez tiesas sprieduma, pamatojoties tikai uz vietējās padomes izveidoto sarakstu, lopu vagonos uz Krieviju, Omskas apgabalu tika izvesti 216 cilvēki. Svešumā, izsūtījumā miruši 29 cilvēki… (Represēto kabilnieku saraksts šeit: Kabile_Represetie_1949)

1950.gada jūlijā notiek reformas kolhozu struktūrā: astoņu kolektīvo saimniecību vietā nu vairs tikai piecas: Avize_Taisn-Celjsh“Kārļa Marksa”, “Brīvība”, “Grauds”, “Uzvaras karogs” un “Dzirkstele”. Tajā pašā gadā nodibināta arī Kabiles MTS (lauksaimniecības mašīnu iznomāšanas stacija). Tiek izdots MTS politiskās nodaļas ideoloģiskais orgāns – avīze “Taisnības Ceļš”. 1961.gada februārī Kabiles ciema kolhozi apvienojās vienā saimniecībā “Kabile”.

60.-70.gados kolhozā “Kabile” (8384 ha) meliorēti apmēram 1000 ha pārmitro zemju. Saimniecībā uzceltas 6 lopu fermas, kokzāģētava, ierīkotas darbnīcas, siltumnīcas, darbojas pienotava, 5 veikali, restorāns “Sencis”, vidusskola, klubs, bibliotēka, ambulance, aptieka, veterinārais iecirknis, Kabiles un Remeznieku sakaru nodaļas. 1975.gadā darbu sāk bērnu dārzs “Spārīte”.

1988.un citi Atmodas gadi

20.gadsimta 80.gadu beigu Atmodas vilnis skar arī Kabili. 1988.gada 30.septembrī tiek dibināta Tautas frontes atbalsta grupa, no sākuma tajā ir 72 biedri, vēlāk to skaits pieaug līdz 150. Pēc Kabiles tautfrontiešu iniciatīvas skolai tiek atjaunots Zigfrīda Meierovica vārds, tiek uzcelts piemiņas akmens represētajiem, tiek organizēti kabilnieki uz barikādēm – gan Rīgā, gan sargāt Kuldīgas raidstaciju. Kabiles Tautas fronte pastāvēja līdz 1995.gadam un bija viens no pēdējiem Tautas frontes atbalsta punktiem Kurzemē. (Attēlā Kabiles tautfrontieši akcijā “Liesmojošais Baltijas ceļš” 1991.gada 23.augustā.)

Esam jau 21.gadsimtā. Kabile jaunos laikmetu griežos. Dzīve rādīs, kādi tie būs, un vēstures pētniekiem atkal būs ko pētīt, pierakstīt un stāstīt nākamajām paaudzēm. Kabile iet līdzi gadsimtiem.img_5497

(Avots: Skabis E., Kabile gadsimtu gaitā. – Kabilē: 2013.)